Tvaika ielā.
Es tevi dzirdu,
tik nemanāmi klusi,
kā krīt sniegs!
Es tevi jūtu,
tik neparasti viegli,
kā ziedot, ābeles dzied!
Es tevi redzu,
tik pasakaini skaistu,
kā rietā mākoņi zied!
Es tevi mīlu,
tik bezgalīgi mīļu,
kā Saulīti, kad jūrā tā riet!
| Viedokļi par dzejoli |
| Plaanpraatinjsh |
2011-03-03 13:32 |
Poētiskais varonis kopā ar draugu Saulīti nolēmuši pievērsties dzejošanai un
ievadkursus iziet populārākajā mācību iestādē. |
| locitajs |
2011-03-03 13:45 |
Jā, poētiskais varonis savos meklējumos nonācis sarķenē, tur sastapa medmāsu saulīti
un sākās nebeidzams, dvēseli plosoši skaudrs mīlas stāsts, jo poētiskais varonis
izrakstīsies, bet medsestra paliks , pie kam, pēc 9 mēnešiem piedzims Saulvedis! |
| klusaisMiileetaajs |
2011-03-03 19:48 |
Mēs ar PLP, kad bijām abi tur dzejnieku kvalifikācijas celšanas kursos, arī ar to
smuko medmāsu draudzējamies. Viņa bija foršāka pat par jebkuru turienējo sanitāri. |
| straume22 |
2011-03-03 20:09 |
Mērgļi!!!
Nosaukums-STULBS!!!
...dzeja jauka:)))) |
| ZARNU_MAISS |
2011-03-03 20:09 |
| Tvaika ielā nevar atbrīvoties no negatīvajām enerģijām. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!