Vēstules Svešiniekam

Svešiniek,
Tevi uzrunāt vēlos,
Tā vien šķiet,ka tādēļ cēlos,
Lai paietu solīti tuvāk,
Lai beidzot acīs tavās ielūkotos!

To zilgmi saredzēju es iztālēm,-
Tā mežu galus skāva novakaros,
Jeb kļūdos, teiksi,ka zaļas tās
Un dzīvīgas kā zāle pavasaros...

Var jau būt,ja tā,tad piedod,
Ka iztālēm kļūdos...
Tādēļ panācu solīti tuvāk
Vai ļausi acu tvērienā skart
Dvēseles dziļākās dzīles.

Svešiniece,
tālā, nezināmā,
šorīt cēlos,
lai Tevi uzmeklētu
ziedu smaržā,
kas no bērnības pļavas
pazīstama...
vēja nerimstošā dziesmā,
kas tepat - aiz loga mana
šodien...
un pierakstu notis,
pildītas ar ceriņu smaržu,
lai vējš to klusi nodziedātu...
Vai sadzirdi,
vai sajūti,
vai saredzi
laimīti?
P.S. Vēstuli šo un citas, ja būs, es neparakstīšu, jo pašam vārds jau aizmirsies.

Svešiniek,
vai saredzu laimīti,
Tu jautā...
iespējams,ka saredzu
un zinu- to turi
savā plaukstā...
tai jūras plašais
skanējums,
tai debess drošais
minējums,
tai zemes svētais
solījums...
vai Tevi apmierina
mans redzējums,
vai vēlies Tu,
lai uzrakstu
vēl vārdus,
kurus saklausu?

Tad lūk,tur
vārdu gandrīz nav-
tikai vārdu vienu
jūras viļņi izšalko,
tikai vārdu vienu
putnu dziesmas izlolo,
tikai vārdu vienu
ozols nopūtā smagi
dveš...
Tas viss,ko dzirdu,-
tikai vārdu vienu...
Un Tu? Ko dzirdi Tu
Debess simfonijas skaņās?
Vai skaņu vibrācijās
jūti Tu,ka viegli ietrīsas
elpa,iesmaržojot ceriņu
zilās un baltās liesmas
un patiesībā to krāsas neizšķirt,
jo viss sajaucies
laimītē, ko meklē arī Tu..?

Visbeidzot gatava atbilde mana,
vai sadzirdu laimīti?
-Jā,tā putnu dziesmās,jūras šalkās...
Vai sajūtu laimīti?
-Jā,tā ceriņu reibinošā smaržā...
Vai saredzu laimīti?
-Jā,tā Tavās plaukstās...
Ceru, ka nedusmosi,
ja tā to saredzēju,
jo
ielūkojos acīs Tavās,
Dvēseles spogulis
tā rādīja,stāstīja man...
Ja kļūdos,piedod...
tikai rindu kādu vēl
uzraksti!
P.S. Arī es vairs neatceros savu vārdu,gribu teikt- Laimīte...

Svešiniece,
vai Tu maz apjēdz,
ko runā, ja stāsti-
laimīte man plaukstās?
Kā domā, cik ilgi,
lai turu tās,
lai laimīti noturētu?
...sen plaukstas gurušas,
sen dziesmas rimušas
un jūra aizsalusi...
Netici, Tev šķiet, es mānos?
Vai spētu Tevi maldināt?
Nē, svešiniece, stāstu visu,
Kas no tiesas manī..
Lūdzu piedod,
ja vari...

Svešiniek,
Tas nekas, ja šobrīd
jūra Tava salusi
un viļņu šalkās rimusi,
tas nekas...

Rīt spoža Saule sildīs,
viss ledus izkusīs,
tici-