plīša lacīši, tauriņi un debesis -brīvas

ne jau tev nākt un
mani pārsāpēt
cieši miegā ieritinies
kā kūniņā
kas vairs sapratīs, ko tur dari
plīša lācīši raud asras no vates
un piesnieg debesis zilas
no aizlauztiem mākoņu stūriem pilēs
skūpsti un ceturdienas
līdz dienām, kad ceriņos
degošas cerības plauks
vizoši viegluma tauriņi
ar viendienas ritmu
sajauks debesis kārtām
kā tortei
šaubas, glāsti
un garnējumam pudu sāls

.. trepītes sabrukušas
uz kurām draugs nāca pasēdēt
re, tikai daži spraislīši stiprāk turas
citi ugunskurā
kurā sen zudusi mīlestība kuras