Uzmini nu !

No tā var piedzerties, bet nevar padzerties
Un, esot cilvēkam, var lopā pārvērsties
Tu vari pilnā būt, bet ar tukšām kabatām
Un drīz vien nederi nevienam amatam

Var ilgi taisīties - un nesataisīties
Un, pārāk taisoties, pat var aptaisīties
Bet maisa maisītājs – tu taisies nu, ka tiec
Lai netiec aptaisīts, un kaunā nepaliec

Ar to var sadot, pat neko nedodams
Lai dabūjušais iet projām raudādams
Vai kādreiz piedos viņš savam devējam
Vai arī pretī dos līdz spēkam pēdējam

Par lietām laupītām, kas ķešās neliešiem
Ir lietas sašūtas, šos vajā mēnešiem
Ja runā lietišķi – mums daudz ir nelieši
Bet gali ūdenī - kā smejas latvieši

Tad nāc un uzmini šo mīklu minamo
Un skudru nesamin, kas nēsā nesamo
Lai ratiņš dūc, un čīkst lai pamina
Un mūžam nepazūd lai senču piemiņa