Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Ir dienas
Ir dienas, kad gribas likt sirdi uz delnas
Un uzpūst tai elpu, lai debesīs zūd, Kā pieneņu pūkai starp mākoņiem melniem Ļaut gaisīgi lidot, ļaut mirdzošai kļūt. Ir dienas, kad klīstu starp pilsētas burzmu Ar skatienu tukšu, kaut lūpās snauž smaids, Un sirdsbalsī dzirdu - jau pamazām plūstu Kur saule tiek augstāk, kur apstājas laiks. Ir apnicis redzēt, kā cilvēki vilkos Mazpamazām pārtop un saplosīt steidz Ik mirkli, kas īsts vēl, ko pamana smilkstot, Grauž iegribu dzīti un tumsību sveic. Ir apnicis justies kā mēteļa skrandai, Ko palaiž pa vējam vai pasper, lai trūd, Un saprast, ka gaisma, kas vizoša krāta, No dvēseles krācēm jau bezspēkā zūd. Šai pasaulē bezvērtīgs vakara rāmums, Un saullēkta spuldze kā atspīdums blāv, Jo kārtējais likums un kārtējais lēmums Par sajūtām augstāk un cilvēkiem stāv.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|