Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
AnnaMarija
Ak mana AnnaMarija
Laukos Dzīvoja Mana AnnaMarija. Tā cūku audzēja Smukā AnnaMarija. Pēc gada ruksi nokāva, Mana AnnaMarija. To zupā vārīja Mana AnnaMarija. Un nedēļas divas Bez mitas čurāja Ak mana AnnaMarija. Tad viņa zirgu audzēja AnnaMarija, AnnaMarija. Vasarā ganībās izveda Smukā AnnaMarija. Mugurā uzkāpa Drosmīgā AnnaMarija. Zirgu baismīgi nojāja Mana AnnaMarija. Pēc brīža tas nosprāga. Kā raudāja AnnaMarija Asaras upē pilēja, Kur krastā AnnaMarija. Ko viņa tālāk darīja? Mana mīļa AnnaMarija. Tā suni nopirka Kā savu bērnu audzēja Mana AnnaMarija. Bet suns nokoda vistu Kas olas dēja AnnaMarijai. Tā suni nošāva Ak AnnaMarija. Tā viņu tiešām nošāva Mana jaukā AnnaMarija. Zem lazdas apraka Un ilgi raudājsa Mana dārgā AnnaMarija. Tad viņa acis pacēla Ak daiļā, AnnaMarija. Un smaidot pateica, Tik maigi, mana AnnaMarija: Tu mani precēsi !! Ak mīļā AnnaMarija, Ko esmu tādu darījis. Lai eņģēlīši aizrijas! Ak mana AnnaMarija. To sacījis es aizkrēju, Ak mana AnnaMarija. Pie Solvitas un Karīnas. Bet mana AnnaMarija Tā klusi asru norija. Kad cilpas pļavā izlika, Kur Pēters puķes lasīja. Un saķēra sev likteni AnnaMarija,AnnaMarija. Ko viņi tālāk darīja? Tā atkal cita pasaka Ak jaukā AnnaMarija AnnaMarija,AnnaMarija.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|