ielocīt azotē sauli - vēlākam laikam

gribētos vairāk gaismas
vairāk rūsganās krāsas bērzu galotņu plūsmās
un smaidu nospiedumus pilsētas sārtajā bruģī
starp melnbaltu soļu gammām
bet atkal un atkal nākas pamāt ardievas saulei
viltotu gaismekļu ņirbā ieskaitīt vārdus kas neizžūst lūpās
un pelēku māju stūru izliekumos ieglāstīt ēnas

man nepietiek gaismas no baltuma piena glāzē
un medus akvareļiem uz maizes
man vajag savējās baltās naktis
zvaigžņotās drapērijās
uz apvāršņu vaigiem