Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Mirkļu virpulī

Dzīve šķiet grūta un vienmēr trūkst laika,
Un vasara karsta, ja ziema, tad salst,
Kāpēc gan klusēt, kad pulkstenis skaita
Tās sekundes, kurās skan aizlauzta balss?

Labāk lai kliedziens sāp dvēseles rētās,
Ne glaimi vai viltus, kam saplīstošs spēks,
Tik un tā dienas tā nepaspēs lēkāt,
Lai pamanīts netiktu skaļākais grēks.

Varbūt ļaut aizplūst tiem mirkļiem, kas sūri
Kā upēm uz jūru, lai dzelmē tie slīkst,
Un neturēt sevī vairs sāpes kā būrī,
Kas negaidot pēkšņi var drumstalās plīst.

Neatļauj liesmai, kas sakņojas vārdos,
Klusuma toņos tā vienkārši dzist,
Necenties lidot ar lienētiem spārniem,
Sameklē savus, kaut nāktos tev krist.
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2011-02-23 09:44 
Sapratu,noteikti uzklausīšu poētiskā varoņa dāsnos padomus.
 Naktsvijole_es  2011-02-23 11:02 
Man patika...
necenties lidot ar lienētiem spārniem..
 kwazimorda  2011-02-23 16:38 
Vareni.
 klusaisMiileetaajs  2011-02-23 18:42 
Man arī patika par tiem spārniem. Un vispār, lai katrs iztiek ir ar paša slidām,
slēpēm, gultu, ir citām naktsvāzēm!
 tavssargs  2011-02-23 19:14 
No sakuma neviens nevar pie armijas reglamenta pierast.
 assortina  2011-02-23 20:06 
Ļoti labs!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?