Gaidot

autors: locitajs [dzejoļi]

Manī ir tavs pavasaris, mīļā,
tu atnāc pie manis ar ausmu
un aizej ar Saulītes rietu!
Tava mīlstība silda,
kā murājošs kaķis uz krūtīm,
tava balss ar rītiem tik maiga,
kā maijpuķu elpa pēc lietus,
es tevi dzirdu naktīs,
kad mēness glāsta man seju,
es tevi dzirdu ar rītiem,
kad Saulīte iesvētī dienu,
es tevi dzirdu ar rietu,
kad smaidoša miedziņā laidies.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2011-02-21 12:03
Vai, cik mīlīgi!
assortina	2011-02-21 20:12
Ļoti mīļi!
klusaisMiileetaajs	2011-02-21 20:23
Nedomāju, ka man šis dzejolis veltīts.
maakoniitis	2011-02-22 10:10
Skaisti, izjusti un mīļi! Viegli lasās, saprotami , un galvenais, tas uzrunā:)
locitajs	2011-02-22 10:54
Ir tik viegli Tevi mīlēt, Kā pa sniegu sapņa ēnai slīdēt, Lai nenotrauktu Saules skūpstu, Ledus kristālā uzziedošu, Ir tik viegli runāt, Kad sirds meklējas medū, Liepziedu karstā tēja, Tavas mirdzošās acis. Ir tik viegli zīmēt Tavi smalkie pirksti Kabatā krītiņus meklē, Ir Tik viegli dziedāt, Lakstīgala uz pleca Ziedoņa dziesmu pogo. Ir tik viegli elpot, Savu mākonīti dvēselē jūtot
piparmeetra5	2011-02-22 11:10
Nu ļoti jau romantiski! Kā tāda čūskas elpa, kad viņa meklējas...
maakoniitis	2011-02-23 00:30
Man šķiet, ka čūska ir piparmētra! Nez ko locitajs viņai būtu nodarījis, pavedis un pametis?

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!