Kad laiks ir īslaicīgs

Kad laiks ir īslaicīgs, kad augstu lido domas,
Kad viss vienalga - līst vai balti snieg,
Kāds atkal spēlējas ar vientulīgām lomām
Un mākoņpuzli vēsām rokām liek.

Vējš kļūst kā kucēns mazs un lēkā koku zaros,
Sit loga rūtīs, klaudzinās pie sirds,
Un brīžiem minūtes caur jūtu šūnām zogas,
Lai saules vietā paliek tikai flirts.

Ir prieks tik nozūdošs, ka piepildīties grūti
Ar gaismu tumsai, kura mieru nes,
Ja vien varētu, kad debess sāpes sūta,
Vēl mirkli dienā silti kavēties.

Ar acīm aizvērtām kāds skaita jūras šalkas
Un simtiem sapņu viļņos klusi mīt,
Nav vakars aizskarams - kā sniega pūkas baltas
Tam plecos zvaigznes starodamas krīt.