Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...blāv

Tā arī sevis neatrodu,

Tur iekšā,

Kā pilnā lieko mantu bodē.

Un rīt es atkal celšos,

Pēc inerces,

Un kaut kur iešu,

Tik iekšā viss sen apstājies,

Kā lūzis pulkstens,

Kas no laika joslām visām

Aiz nederības izstājies

Un nez vai kādreiz viņš,

Kā agrāk atkal,

Par prieku sev un citiem ies,

Pie sienas stāv,

Un sveču gaismā,

Bez dzīves elpas

Knapi blāv.
Viedokļi par dzejoli
 laukroze  2011-02-14 11:18 
ja nebūtu tas elpas, tad dzejolis ar nebūtu..:(
 straume22  2011-02-14 11:41 
(notrauš skopu asaru no blūzītes apkaklītes)
 piparmeetra5  2011-02-14 11:50 
...un dzeguzei atspere lūzusi,
kaut arī to nebija lūgusi...
(pavilkās līdzi un
gandrīz apraudājās)
 Plaanpraatinjsh  2011-02-14 11:59 
Turpini meklēt rūpīgāk,uzklausi padomus un atradīsi.
 straume22  2011-02-14 12:00 
(notrauš vēl vienu skopu asaru,šņukstot aizgrābti noelšas)
 klusaisMiileetaajs  2011-02-14 18:49 
Uz galda svece knapi blāv
Un pulkstenis pie sienas stāv.
:)))
 assortina  2011-02-14 20:13 
Man dikti patika KM komentārs! :)
 kameniiteee  2011-02-14 23:44 
kaut kādas līdzīgas sajūtas arī ir ptreiz man!
 ofni  2011-02-15 00:02 
tā nevajadzēja notikt - tu to man teici
tās jūtas pazīstamas smagas
tas arkls
liels
par šauru "vaga"

-urmis
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?