***

***

Piedzima starp diviem,
Bet neilga gadiem.
Auga,un pacēlās spārnos,
Man pat šķita,ka ilgi lidos.

Tomēr lidojumam traucēja,
Jo iepriekšējā vēl lidoja.
Tā kas nekur nebij` zudusi,
Un nevienam nebij` mirusi.

Tā, bij` tikai augusi,
No manis spēkus ņēmusi.
Tādēļ mana paliek vājāka,
Un neizbēgami vientuļa.

Ar vienu spārnu tā nevar lidot,
Un bez lidošanas- nevar dzīvot.
Ar laiku tā pazūd,izgaist.
Tomēr dvēselē caurumu izgrauž.
/Simona Zelča/