Nav ko nožēlot

Sev atvēlēto dzīveskausu brangiem malkiem baudu;-
Tomēr tik daudz vēl piedzīvot jāpaspēj...
Katru rītu metos ikdienā ar pilnu jaudu;-
Baidos kaut mirkli dārgā laika pazaudēt...

Pat dēmoni,kuri manī iekšā sēž
Savu spēku neapjauš:-
Vien klusībā dvēseli dīrā un plēš,
Manu vientuļo sirdi gabalos lauž...

Kad pārcilāšu atmiņas kā papīra lapas
Un centīšos saprast,kuras ir sliktas,kuras-labas,
Atkal un atkal par visu domājot
Sapratīšu,ka nav man ko nožēlot...