Astoņas stundas

autors: Katrs [dzejoļi]

Uz astoņām stundām es atstāšu tevi,
Mani sauc, un es paklausot iešu,
Ir jādara lietas, kas neder, bet spiež,
Vai pelēkais mākonis nepāries?

Pagaidi, pagaidi, es atnākšu drīz,
Es mukšu, lai paspētu elpot,
Pagaidi, pagaidi, es gribu ņemt līdz,
Tevi, tu drīksti man sekot.

Kāp iekšā, bet paslēpies dziļi,
Mums jāsteidzas lēnām, kur vakars,
Vai jūti, cik lēni soļi, kā laiks,
Vai jūti, cik lēni soļi, kā laiks...

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2011-02-07 14:45
Darbiņā, darbiņā!
lapsu_aacis	2011-02-07 15:21
deram, jams irj izrampaajies no miiljaakas cisaam?! :D
Plaanpraatinjsh	2011-02-07 16:45
Pārtraukums ir jātaisa gan.
assortina	2011-02-07 20:48
Jā, astoņu stundu darba diena!!
gobis	2011-02-07 21:47
ne ta atraitnes dēls, ne ta fabrikas meitene dzied...
ZARNU_MAISS	2011-02-08 13:55
Pareizi,attīri sevi no negatīvajām enerģijām un ej atkal.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!