miglā

man patīk ieklīst necaurredzamā miglā
kad viss ko jūtu ir vēja rakstītas vārsmas
un krāsainu ilgu čūskotais plūdums
lēnām žūstošās sāpju peļķēs
kur nestaigā viņa soļi

tad varu ielocīties papīra lidmašīnā
lidot pār indīgām gundegām
pat nenojaušot
kurā peļķē vai jūrā sabirs
to dzelteno ziedlapu lietus
viņš nevarēs sagūstīt manu brīvību
jo dzīvību neredzēšu
(man nav infrasarkano staru meklētāja)
rītausma neielauzīsies apkārtsteidzīgos objektos
neapžilbinās acis
un vakardienas neparakstītie līgumi
tā arī paliks

katrai raganas mājiņai vajadzētu mēteli
vai vismaz pāris samtainus kokus ar miglas drēbēm
kur ieslēpties mazam pieaugušajam
kas meklējis šokolādi