Kliedziens

pulkstenis murrā joprojām
pasaules steigu
gurdeni laiskām acīm tiek rādītāji
trešdaļu ceļā mans nokavēts rīts
īsbrauciens nošvirkst sērsnotā sniegā
sagriežot nelaika pēdas
viss aizplūst garām
meklējot pusspārnu oderu puses
kājāmgājējiem salst
bet visiem nav nolemts lidot

varbūt izdomāt savu rītu
ar pieradinātu mieru
ko pasaukt kā balodi baltu
uz smaida drupaču
sīku un sabirzušu

vai atnāksi todien
kam sarmotas oderes vietā
būs maza zīmīte
no pudeļu pasta
atrasta jūras krastā
kur ierakstījies tikai viens vārds
aizlidosim