Spārnus vēl nesakļaut

spārnus vēl nesakļaut

lidot

vēl lidojums tāls

kaut gaisma kļūst mūžību lēna

zied klusums starp ēnām

dziesma aiz saules

un pasaule rimusi elpot

vienā ritmā ar sirdi


vējš nepamodinās

laika skropstās stingušo rītu

spāres smaragda spārnos

paliks iezīmētais -

es mīlu

un samtainā tumsā

atkal snigs pirmais sniegs

kā solījums mākoņu pastā


var atskatīt atpakaļ

trīs ceturtdaļ dienas

kā vienu vienu nakti

var ielikt groziņā vēlākam laikam

takti starp dziesmu un beigām

bet nepietiks mūžam to ceļu

pa kuriem ejot

pieiesi tuvāk pats sev

neejot kādam garām


spārnus vēl nesakļaut

lidot
šodien pie debesu durvīm

zaļsārtā zīdpapīrā

ietīts ielūgums lāso

dvēselei kādai

kam nekad vairs nepietrūks krāsu