Kā muša pret stiklu

Pasaulē taisnības nav,
Tikai visiem pieņemtā patiesība -
Pielāgošanās slimība un izlikšanās -
Tava labākā iespēja pazust pūlī.

Visi atstājuši mani -
Kā rudenī lapas koku.
Nu es te viena stāvu -
Kaila, iztukšota un rāma.

Kam vajag tādu?
Katram savas vientulības gana!
Katram tuvāka sava āda!
Viss pārējais - tikai vārdi!

Es raugos savam klusumam pāri...
Neredzu nekā!
Viss nogrimis asaru dzelmē.
Nesaprasta un nosalusi - dvēsele noasiņo nemanāmi...

Smejies vai raudi - ironiski!
Tu pasauli neizmainīsi!
Kā akmenī iecirsts -
Vienmēr vairākumam taisnība būs!