Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Kļava

Mēs
Stāvam kļavas ēnā.
Tev acis
Tumšas kā atvari,
Tev smaida
Sejā nav, tam Tu par lepnu.
Bet viss, ko proti -
Teikt, ka
Acis mīla tumšas dara
Un seju drūmu -
Pār Tevi stipra vara.

Kļūst kļavas ēna
Tumšāka par Tavām acīm.
Un vēsma dzestrāka
Kā neesošā smaida atspulgs.
Nesaprotu,
Kas liek Tev melot.
Kas liek tā teikt,
Ka neprātīgi mīli?
Vai domā -
Vājprātā
Es došos līdzi
Visur, kur Tu iesi?
Nē. Negaidi.
Es gudrāka
Par Tevi tagad būšu.
Es nīdīšu.
Es laimi citur gūšu.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2011-01-29 13:39 
Agrāk sievietes sev acīs esot pilinājušas beladonnu, no kurām acu zīlītes
paplašinājušās un džekos radījušas iespaidu, ka šī šamā iemīlējušās. Varbūt šitais
gadījums zem kļavas ir tieši tāds, ko? :)
 vanadziene  2011-01-30 00:56 
Var ar citiem gūt laimi, bet tāpēc jau tas nabags, kam tu "kurvīti taisies iedot",
nav jāienīst.:))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?