Palaistuve.

autors: staigule [dzejoļi]

Es esmu staigule.
man nav kur iet.
man gribas palikt;
ir jāaiziet.

Nav vietas zemoties.
Ir jāglābjas.
Kam vaina tā?
būs jāmācās.

Ik viena sirds ir mērāma,
nav būtiski cik cēla tā.
lai katrs savu sāpi grauž
un netraucē Tu tiem kam skauž.

cik ilgi justies zemotai,
nav būtiski vai mīlētai.

kur iet/
ko darīt?
kam atdoties?
man bagāža, tak attopies...

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2011-01-27 18:12
Ja kas, varu sniegt tev amorālu atbalstu. :)
Plaanpraatinjsh	2011-01-27 18:24
Jā,par atdošanos droši vari runāt ar klM.
wip4	2011-01-27 19:31
...nja :((
kwazimorda	2011-01-27 20:47
klM varot gan! :)))
vanadziene	2011-01-27 20:49
Vai šadas vieglas uzvedības dāmai "bagāža" domāts bērns?:))
hefny	2011-01-27 21:27
Doma,patiesi labi,īsi un konkrēti izteikta.
laukroze	2011-01-27 21:54
skarbi.
Steamroller	2011-01-28 06:25
Palaistuve - kas tas ir? Pēc manām domām tā ir ierīce auto iedarbināšanai, ja nestrāda starteris...
straume22	2011-01-28 11:43
Palaistuve iraid staigules māte:)))
Musica	2011-01-28 15:04
Trāpīgi. Nežēlīgi trāpīgi...
sarma7	2011-01-29 08:55
Ir nu gan Tev problēmātisks dzejolis! Laikam kāda Oļiniete Tev ceļā traāpījusies, ka tik sāpīgi sanācis (klasika).

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!