Tā lūk,tā...

Kā pa sudraba stīgu
Mēness stars tiecas uz zemi,
No kreisās uz labo,
Savas draudzenes pulcējot līdz,
Tā,pa naksnīgu ielu
Nāk meitene mājup no dienas,
Nāk no ikdienas savas,
Un liekas tai vaigi jau zied.
Tev dzimst oglīte sirdī,
Vien sadzirdot viņas balsi,
Kura dzidri,tik dzidri,
Kā ērģeļu stabule dzied
Un liekas ka viss,
Kas šķiet vērtīgs uz grēcīgās zemes,
Nu šai vietā un mirklī
Atkal pulcējas vienuviet...