***

Tik zvaizgznēs spēju noskatīties
Kā tās bezgalīgi lejup krīt
Nakts klusums tad līdzinās nāves klusumam
Ne putns iedziedas, ne vējš iešalcas, ne gars aiziet,
Ne šalcošās koku galotnes tev var palīdzēt
Tu vien šedi uz savas klints malas
Ar domām, lēkt vai nē
Baltās kapu smiltis turpat virpuļo
Laikam priecājas par tavu nelaimi
Bet acīs spulgo tik netīrais Gaujas ūdens
Tas nepārvarami velk iekšā
Bet tu vien sēdi uz savas klints malas
Ar domām par dzīvi, par zilgmi
Ar savām vēlmēm
Varbūt nolēkt, varbūt tikai aizbēgt.....