Noguruma melanholija

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Kapakmens piesiets pie dvēseles spārniem
Neļauj tai celties virs mākoņu grēdām.
Dienas rit mūžības krūzē tik vārgi
It kā nāve jau būtu uz pēdām.

Zinu, ka kādreiz tā panāks un cirtīs
Dienās klusajās, kad negaidām to.
Mūžibas rakstiem dzīpari izirs,
Redzot kā dvēseles aizlido.

Gluži kā lapas no vientuļiem kokiem,
Kuras skumjajos rudeņos krīt.
Mirstošas salnā klājas tās zālē
Sauli tās nesveiks, kad atausīs rīts.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
kwazimorda	2011-01-19 13:57
+++
klusaisMiileetaajs	2011-01-19 14:23
Tas kaut kāds virtuālais kapakmens, vai..?
Naktsvijole_es	2011-01-19 14:24
Lāčuk...**
laukroze	2011-01-19 14:45
vairāk ko jautrāku publicēt, tāpat tagad padrūms laiciņš, vai ir tie spārni, vai nav..;)
Plaanpraatinjsh	2011-01-19 14:46
Baismīgi.
straume22	2011-01-19 14:55
(apraudas)
Susurlacic	2011-01-19 15:08
Neraudi Straumīt, jau tagad tuvojas plūdi!! un zeme mirkst, mirkst ,,..
lapsu_aacis	2011-01-19 18:28
Dienas rit mūžības krūzē tik vārgi man prasaas peec riet no pieriet unj to vaargumu, nomainiit, shtolji...
assortina	2011-01-19 21:15
Piekrīt Kwazim!!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!