mūsdienu jaunatne....

Kas attiecas uz bērnu priekiem,
Tad neuzskatīsim tos par niekiem
To postu ko ir atnesis
Saukts vārdā zilais briesmonis.
Tas katrā mājā ielavās
Kā zombijs baltās čībiņās,
Un izliekas par labiņo,
Ar visiem labi sadzīvo:
Gan izdabā,gan pielavina,
Gan paglaimo,gan iežēlina,
Gan uztrauc,baida,sašausmina,
Gan drebēt liek,gan sasmīdina.
Tāpēc tik daudzi bērneļi
Pie viņa sēž kā piesieti
Un,acis iepletuši,skatās,
Te smej,te šausmu tirpās kratās,
Kamēr no skatiem baigajiem
Tiem acis sprāgst no dobumiem.
Jā,dators viņus apreibina,
Pat mazās devās apdullina,
Tas tik pat bīstams ir kā vīns,
Kā nikotīns,kā kokaīns!
"Kāpēc?" - būs pirmais jautājums,
Ko drošvien uzdosiet jūs mums,
"Kas slikts",jūs teiksiet, "bērnam tiek
No naiva spēlēšanās prieka?"
Ai,mīļie senči ollallā,
Kāds naivums jūsu vecumā
Ir domāt tā:ja bērns sēž kluss,
Trīs stundas,četras,piecarpus,
Uz nerviem nekrīt,nebļaustās,
Nedīc,ar kājām nespārdās,
Vairs neprasa pat ēdienu,
Tik sēž un spēlē datoru,
Tad viss ir labā kārtībā
Un uztraukties nav pamata.
Jā,tiesa,bērns jūs netraucē,
Ļauj traukus mazgāt izlietnē,
Ļauj gludināt un marinēt,
Un vannu spordi izberzēt,
Ar runām virsū neplijas
Un viens pa ielām neblandās -
Bet vai jūs zināt,kāda vara
Šīs brīnumpārvērtības dara?
Ir izskaidrojums gauži skumjš:
BĒRNS SĀK KĻŪT NEGLĀBJAMI DUMJŠ!
VIŅŠ NESAPŅO UN NEFANTAZĒ.
VIŅŠ TRULI BLENŽ,JA VIŅU ĀZĒ,
UN TIK PAT TRULI BLENŽ,JA KĀDS
RAUD BLAKUS,GAUŽI SĀPINĀTS.
NE VIŅŠ KO DZIRD,NE VIŅŠ KO REDZ,
JO VISU KĀ BIEZS DEĶIS SEDZ
KŪTRS TRULUMS,KURU RADĪJIS
IR PC - ZILAIS BRIESMONIS.
Jūs varat jautāt: bet ko darīt?
Kā bērna garlaicību kliedēt?
Kā vientulību projām biedēt?
Ko iesāks viņš bez spēlītēm,
Bez multenēm un šausmenēm?
Kas varēs aizstāt draugu zilo,
Tik ērto,pierasto un mīļo?
Aiz garlaicības gals būs klāt,
Nekas vairs nespēs dziedināt!
Nu pieņemsim,ka tā tas ir -
Bez PC bērni nīkst tā ir.
Tak te uzreiz ir jāvaicā,
Kā bija laikā senākā,
Kad PC vispār nebija?
Vai cilvēki tad izmira?