ES NEAIZIEŠU

Es neaiziešu, te es būšu,
Kaut teic, ka varu doties projām,
Jo manas ilgas, manas domas,
Pie tevis atgriežas aizvien.

Tev liekas, varu dabūt citu,
Ka esi man par daudz, par sliktu,
Bet domāju, tu atkal joko,
Jo tāds tu esi, tīk tev smiet.

Man patīk tulznas tavās rokās,
Man patīk vērot kā tev sokas,
Kad gribi mani iepriecināt
Un mums uz diviem galdu klāj.

Es skatos spogulī uz sevi
Un novēroju arī tevi,
Man tīk, ka esi nedaudz satraukts,
Par kaut ko pieri grumbās rauc.

Ar vīrišķību apbur savu,
Kad pienākot man skūpstu dāvā,
Man tā kā leduspuķei rūtī
Tad tavās rokās izkust ļauts.