Neatzīstas (konkursam izaicinājuma)

autors: tavssargs [dzejoļi]

Un atkal lieku pistoli makstī,
No īstas Kuzbasa teļādas tā,
Vēlāk varēšu atkal šo bakstīt,
Neatzīstas vēl man nolāpītā.
Teica vien, ka bijis šai Otto,
Fašists no Minhenes nolādēts,
Un rādīja man dzeltenu foto,
Tas fočēts vēl 1.Pasaules karā.
Kur redzama Ļuda pa vidu,
Stāvot Hansu un Dītrihu barā,
Bet blakus tam, pa ģīmi ar slidu,
Tam Otto!, - ja būtu man vara.
Es Latvijas sargs, kalpot gods man
Dzimtenei, atgriežot gultā klīdušās meitas
Ja neklausīs tās, pa tauri kā skan,
Lai velk tik nost puķainās kleitas!
Un kārtējo reizi gar zemi es Ļudu.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
lapsu_aacis	2011-01-11 05:10
paa paa, a kurj te taUs fallo iraid?! -peetii dzeltenaas fotkas- es redzu tikai dziivnieciskas koposhanas arj ljudu pirmo aktu - preluudiju! a kurj pasha koposhanaas!?
klusaisMiileetaajs	2011-01-11 09:14
Neko murgaināku par šo pēdējo divu dienu laikā neesmu lasījis. :)))
ZARNU_MAISS	2011-01-11 10:01
Esi piesārņojies ar negatīvajām enerģijām.
kwazimorda	2011-01-11 10:04
Kopošanos vajag izvērst plašāk.Šajā gadījumā kaut ko sadisma manierē-pārtaucot pirms orgasma...:))
Just_	2011-01-11 10:23
Tas ir dzejolis pat latvju strēlnieku izdarībām Krievijā?
Naktsvijole_es	2011-01-11 11:24
Gods kalpot...meitenēm..:))
GedertsPiebriedis	2011-01-11 11:57
Dzejnieks retrospektīvā lūkojas skarbajās pagātnes notikumu ainās.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!