...dumji
To mirkli,
No dzīves savas,
Ko veltīju Tev,
To labāk aizmirsti.
Tas
Dzīves manas vājums bija,
Kas domāts patiesībā
Viņai bija,
Tik blakus Tu man gadījies.
Un neskumsti,
Man arī skumji,
Ka dzīvē gadās
Arī tādi,
Visnotaļ skaisti,
Un reizē arī
Mirkļi dumji.
Viedokļi par dzejoli |
lapsu_aacis |
2011-01-07 04:41 |
;DDD veel ne 10 dienas navi eeteraa unj, kaa skatos, akal dabosi vagu njemt... :DDD |
klusaisMiileetaajs |
2011-01-07 07:14 |
Vismaz tas labi, ka pats saprot, ka šņabi dzert nedrīkst. Ja jau skaidrā šitā notiek, tad bailes pat iedomāties, kas alkohola reibumā darītos. |
straume22 |
2011-01-07 08:58 |
Cik attiecību, tik dažādu mirkļu:))Pārsvarā var būt dumji:)) |
kokote |
2011-01-07 09:37 |
...pabradāji pa meitenes dvēseli un samini sirdi... |
ZARNU_MAISS |
2011-01-07 09:56 |
Nebūsi sevi attīrījis no negatīvajām enerģijām,ja reiz tā atgadījās. |
hefny |
2011-01-07 10:21 |
hmm |
kwazimorda |
2011-01-07 11:19 |
Kam negadās,ka kāja paslīd un rokas ne to apķer.Citiem varbūt ar to arī pietiek,bet man tās rokas grūti novaldīt-grābsta,grābsta...:)) |
smaidamirklis |
2011-01-07 11:39 |
Mirklis ātri gaist, nav jēgas satraukties, kāds tas:)) |
Naktsvijole_es |
2011-01-07 13:00 |
Kas bijis,tas izbijis..:)) |
Plaanpraatinjsh |
2011-01-07 13:30 |
Atcerējos veco anekdoti par drēbju birsti un ezīti.:)) |
assortina |
2011-01-07 20:33 |
Mirkļi ir visādi! Ar tiem nekad neko nevar zināt...! :) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|