Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Kaut kas!!!
Kad pār zemi laižas tumsa lēni
Zvaigznēm brīdis šis ir skaistākais- Kaut kur nodziest dzivība un aiziet cēli- Atstājot aiz sevīm tikai asaras- Svešas,mīļas,tuvas,tālas..bet jau ir par vēlu Atskriet atpakaļ un pārveidot šo tēlu.... Nevar būt,ja ielās vēlā stundā raud- Kādam sāp,bet pārējie to dzirdot tālāk iet, it kā neskars tos nekad tas,tā domā daudzi Citi piedzerās un iemīlās mazliet- Bet jautājums bij..kāpēc raud? Cik jocigi tie vārdi atkārtojās tumsā Un beigās izklausās kā draudi:(((( Tad jau rīts nāk plašiem soļiem pāri Nogurušas ēnas, Katra vēlās iet uz savu pusi... Daudzi padodās un kustības ir lēnas Citi iegrmuši sapņo cēli Paši nezinot,ka sapņo mēmi ...bet tā jau laikam vajag:)) Vai Tev pretī ir ,kas sakāms? ja jau neeee!....tad aizej beidzot lejā- Nevar būt,ja agrā rīta stundā ielas raud- Passkaties,kas notiek vējā, Kādā virzienā tas pūš... Padomā,kad jadodas būs atkal iekšā Vai tam pietiks viss Tavs mūžš!!!!!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|