tik ilgi

autors: locitajs [dzejoļi]

Šis skaidrais ziemas rīts,
Saullēkts mazgājas sniegā,
Tik ilgi aizmiguši lielie koki,
Tik ilgi sajūtu rīta dzestro skūpstu,
Tik ilgi neaizmirstu maigo tavējo,
Tik ilgi mani pirksti
Ceļo pār taviem pleciem,
Apmaldās tavos biezajos matos,
Tik ilgi tava elpa manās krūtīs virmo,
Caur palso gaismu redzu tavu seju
Tas bija mirklis
Tik mazs,
Bet manā sirdī negaistošs!

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
straume22	2011-01-06 11:51
Re,mirklis bij tik mazs- bet sanāca smuka dzeja!:))
Susurlacic	2011-01-06 12:11
Pamēģini ar ķemmi pa matiem :) tad arī otra puse to noteikti neaizmirsīs :)
smaidamirklis	2011-01-06 12:22
Virsraksts skaists, dzejolis attaisno virsrakstu, tātad par tēmu!
assortina	2011-01-06 14:17
Skaista, romantiska glezna!
Plaanpraatinjsh	2011-01-06 16:45
Vai.
klusaisMiileetaajs	2011-01-06 17:07
Es gan pa matiem tā mazāk. Vairāk pa apakšu, pa apakšu. :)
hefny	2011-01-06 23:02
jā ,jauki ja tā.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!