Rīta saules palagi^^

Balti palagi, maigums un siltums,
Tava smarža, garša, neticams mīļums.
Tā tu sajauc domas vietām
Un maini nozīmi lietām.

Baudāmas kafijas aromāts
Un kārtējais rīts, kas jau ir aizrunāts.
Tavas acis vēl reizi sev pakļaut
Un rokas ap tevi vien apkļaut.

Vēl klusa dziesma
Kā cerības liesma.
Ticība par turpinājumu,
Kas saukts par aizkaitinājumu.

Gaiši saules stari uz baltajiem palagiem
Maiga vēja pūsma uz nakts aizkariem.
Siltas rokas uz manas kājas
Tik svešas liekas manis pašas mājas.

Istaba, kas tik pierasta
Šķiet gluži neierasta.
Silta un mājīga.
Tu taču vēl joprojām esi mana vājība.

Šeit apkārt ir dzīvība
Nav tikai tāda pasaules līdzība.
Tava smarža man apkārt,
Tā es justos katru rītu, labprāt.

Bet tad jau es pierastu
Un vairs to visu nenovērtētu.
Labāk palikt dažreiz vienatnē
Lai sastopot tevi varu novērtēt.

Maigais rīta vējš
Sajauc manus matus vēl.
Tā gulēdams un smaidīdams
Pat nezini kāds esi man atradums.

Kādu dienu gan tu aiziesi
Bet nejau tāpēc tavi vārdi ir nepatiesi.
Tie ir īsti
Kas liekas kā senas tautas mīti.

Esot blakus tev
Jūtu, ka nepiederu vairs tikai sev.
Mēs tiekam dalīti un savienoti
Jo vairs negribam tikt no laimes takas izsvītroti.

Tikai būt blakus un gaidīt
To brīdi kad vairs neatliks laika smaidīt.
Tikai sēdēt un klusēt
Un likt otra sirdij straujāk pukstēt.

Paldies, ka tu šeit esi
Jo vēlos blakus es tevi.
Tikai noskūpstīt un samīļot
Vairs ne vārda nesakot.

Negribas jau lai viss beidzas,
Tāpēc rīta vējš arvien vēl steidzas.
Projām uz tālēm
Ar mūsu sapņiem par mājām.

Bet tevi es neatlaidīšu
Jo vienmēr atpakaļ gaidīšu.
Kā to siltu rīta vēju
Kas aicinās nakts aizkarus uz pēdējo deju.