Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

MĪLA...

Jel zini, ka MĪLA- nav tikai vārds,
Tas var būt pelēks, tas var būt sārts.
Viņš nelīdzēs tev kā buramvārds.
Un neskries pie tevis, neteiks kāds:
"Mīlu!" nāc parunāt.

Tur jāpaiet nedēļām, mēnešiem, gadiem,
Tāpat tu to vari teikt saviem radiem.

Ak atceries, cik mums bija labi,
Mēs mīlu izjutām abi.
Jel zini, ka tā tas vēl varētu būt,
Par spožu zvaigzni es grbētu kļūt,
No tumšajām debesīm vērties caur rūt`.

Es zinu, ka tu tagad gribētu smiet,
Bet dziļi sirdī sāktu kliegt.
Naktī, kad nenāks tev miegs,
Zini, ka mīlu kāds sniegs.

Mīla, kas siltāka par rietu,
Izaugs par skaistāko ziedu.

Es zinu mēs tiksimies vakarā,
Un cerams tas notiks vasarā.
Pār vaigiem mums ritēs asaras!

Bet zinot, ka tā notiek pasakās,
Man acīs sariešas asaras!!!
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2011-01-03 07:51 
Mīlas iestāšanās fakts ir ievērojams notikums katra cilvēka dzīvē.
 Kurshininks  2011-01-03 09:20 
Jāa,jauns vai vecs,bet visi pēc mīlestības stabules lec!
 klusaisMiileetaajs  2011-01-03 10:12 
Radu starpā gan nav ieteicams mīlēties. Es īsti nezinu, kā tas izpaužas pie
cilvēkiem, bet viens pazīstams zootehniķis teica, ka pie lopiem tādos gadījumos
sanākot briesmīgas lietas.
 albatrose  2011-01-03 11:36 
Cilvēkiem tāpat - re, angļi, lai nejauktu dižciltīgās asinis, pārojas visādi brālēni
un māsīcas savā starpā, bet, kad atbrauc uz Rīgu, tik vien var, kā pieminekļus
apčurāt...
 tavssargs  2011-01-03 11:38 
Dzimtenes mīlestību neviens nenozākās.
 assortina  2011-01-03 20:21 
Piekrīt Albatrosem!! :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?