Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Dziesma

Mani ķirši atkal ir balti,
Manas ābeles baltas
Zari pieplakuši kupenām
Zem sniega un sarmas smaguma
Uzziedēja, bet tik skumji
Kā vijolnieks būtu apsēdies
Zem ķirša un spēlētu
Ziemas dziesmu
Kā būtu aizmirsis
Cik priecīgi balti ķirši ir pavasarī,
Kad tos neskūpsta ledus bites,
Kad tos neliec pie zemes skumjas,
Kad to ziedus glāsta Saules stars.
Viedokļi par dzejoli
 straume22  2011-01-02 09:20 
Tev nāk arvien jaukāka dzeja...:)))
 klusaisMiileetaajs  2011-01-02 09:59 
Jā, muzikantiem pavasarī pavisam cita spēlēšana!
 assortina  2011-01-02 15:16 
Skaisti spēlē Tavs vijolnieks!
 ahma  2011-01-02 18:52 
Patika,un vēlreiz,ļoti patika!:))
 Vikinja  2011-01-02 20:04 
tad ņem kokles, uzstīgo stīgas, koklē Pavari, un redzēsi, ķirši sāks smaržot,
ābeļziedi kautri nosarks, koklētājā lūpās atplauks smaids ;) Tu būsi laimīgs!
 smaidamirklis  2011-01-04 08:38 
Atmet pēdējās trīs rindas, jo tāpat skaidrs pavasaris, lai dzejolis beidzas ne tik
skumju pastiprinoši. Patika sākums!
 smaidamirklis  2011-01-04 12:22 
Iespējams, kļūdos par pēdējām trīs rindām, bet "ne.."vietā jāizdomā pozitīvi darbības
vārdi.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?