Nesanāk...

Tā gaidām ziemu atnākam,
Kad rēnie rudens lieti līst,
Par sniegpārsliņām sapņojam,
Un domas baltos mežos klīst...

Pa egļu zariem pūkainiem
Kur aizlec, ausis spicējot -
Mazs vāverēns pēc čiekuriem,
Ar asti draiski pamājot.

Kur pazarēs dej zīlītes,
Lai aukstums nepiezogas tām,
Kad dziļa ziema valda te
Pār baltām sniega kupenām...

Kur gaiss ir dzidri caurspīdīgs,
Un pasaule - kā sudrabā,
Pat sīka smilga sarmā mirdz...
Kā skaistumu šo saglabāt?

Jau atkusnis zem kājām čirkst,
Un saules stari sērsnu grauž,
Pil lāstekas un saulē dzirkst,
Kā lūgdamās - tās nesalauzt.

Tam pāri vīd jau vasara,
Kur pļavas ziedos zum un san...
Bet mākoņos jūt asaras,
Ko rudens dāsni dāvās man...

Tā diena dienu, gadus dzen
Un gadalaiki iet un nāk.
Tam būtu jāpierod jau sen,
Bet nu nekādi nesanāk...