...Gūt
Man teic,
Nav zagts - Nav dzīvots,
Un lai,
Ir toties kaut kas pārāks bijis,
Ir izdevies, kad lietus lijis,
Virs mākoņiem ar Tevi būt,
Un dienās svelmainās, kā pirtī,
Viens otrā veldzējumu gūt.
Man teic,
Nav zagts - Nav dzīvots,
Un lai,
Varbūt,
Ir toties kaut kas skaistāks bijis,
Ir izdevies, bez zagšanas,
Viens otra mīlestību
Gūt.
Viedokļi par dzejoli |
GANGA8 |
2010-12-30 12:40 |
Nu ļoti pozitīvi! Aizņemšos... |
smaidamirklis |
2010-12-30 12:44 |
Kvalitāte visā, arī dzejolī! |
Kurshininks |
2010-12-30 12:46 |
Labs,tas ir jauki..viens otra miilesiibu guut! |
straume22 |
2010-12-30 13:08 |
Jauka dzeja:)) |
klusaisMiileetaajs |
2010-12-30 13:26 |
Gūten Morgen, Klosing! :))) |
kwazimorda |
2010-12-30 13:40 |
Pēc nosaukuma padomāju,ka būs vācmēlē rakstīc...:)) |
Plaanpraatinjsh |
2010-12-30 14:33 |
Harē Krišna!! Kur biji pazudis visu šo laiku? Vai apprecējies?
Dzejolis uz goda,tas pats par sevi. |
assortina |
2010-12-30 18:57 |
Kādi cilvēki!!:) Ļoti mīļš veltījums! Laimīgu Tev Jauno gadu!! |
hefny |
2010-12-30 19:55 |
mmm mmm
saku skatoties skaistajā ainavā,ko uzbur iztēle,lasot jauku dzeju.
Sveiks-vēl Vecgadā! |
netaakaavisi |
2010-12-30 19:56 |
Kaa vienmeer...... |
Closing_Time |
2010-12-30 20:18 |
Harē Krišna!
Laimīgu Jauno Gadu, mīļie! |
ahma |
2010-12-30 21:52 |
Pazudušais dēls atgriezies...:))Laimīgu Jauno gadu!! |
ofni |
2010-12-30 23:42 |
Ir savākušies vārdi rindās, veido domas.
Tiem apnicis jau gadiem zilbēs sevi plēst -
pa vienam simtiem domu nest,
būt nesadzirdētiem un nomazgātiem rītos.
Ir vienkāršāk, ir skaidrāk
vienkārši pateikt -
tas tā kā atkal skalus plēst,
lai atkal sasildīt,
lai laukakmeņus savākt kaudzē -
savu jaunu kalnu celt.
-urmis-
p.s.
sen tevi neesmu dzirdējis
mierpilnu gadu
|
lauvene4 |
2010-12-31 00:46 |
Laimīgu Jauno Gadu!:)) |
Trofejs |
2010-12-31 19:50 |
Es atkārtošos.Tas ir īsts talants.Laikam esi ārzemnieks. |
klusaisMiileetaajs |
2010-12-31 20:03 |
Kur Tu šito laiku, johaidī, biji palicis? :) |
kas_zin |
2011-01-04 00:08 |
Eh, Teva dzeja te tik ļoti pietrūka! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|