.. n o j a u n a g l e z n o t s ..

Diena savā izmisumā noslīgst uz ceļiem
Sapinies pats savos melos laikabiedrs
Izdod pēdējo naudu par vīnu
Par spīti visam
Lai pēdējo reizi svinētu dzīvi

Uz dzīves audekla viss reiz kas cerēts
Uzskicēts
Ir vēlāk dzēsts..
Vējš saplēš driskās balto karogu mastā
Ir padevies kāds
~ ~ ~ ~ ~ ~ ~
Jau pusnakts zvana savas klusās stundas
Savas ilūzijas skrandās sapinusies
Tu rītdienai jaunu tērpu darini
Ar mīlestības trauslām mežģīnēm
Ar cauraustiem piedošanas pavedieniem smalkiem
Ar izšūtiem baltiem cerību ziediem
Atmetot vakardienas vecās drānas
Un viegli pieskaroties sapņu kailajai miesai
Atkal tērpties , līksmot un dziedāt
Lai uz dzīves audekla viss reiz kas cerēts
Tiek atkal no jauna gleznots