Brīnumu gaidot

Smaids, kas nemanot pārņem ikvienu,
vai mirdzoša asaras lāse pār smaidu,-
tāda reta un īpaša sajūta,
ja vien būtu, brīnumu gaidot.
Dziesma, deja vai teātra spēle,
mīlestība, kas dzimst brīnumu radot.
Klusuma brīdis un neveikls skats,
tikai vienu reizi, brīnumu jūtot.
Bez tevis, ar tevi, ar sevi un viņu.
Smaids, kas paliek dvēselē-
varbūt skumjš, jo vienu reizi.
Asaras lāse, kas nožūst uz vaiga,
ne tik mirdzoša, bet brīnumu gaidot.
Sajūta, kas vienu reizi-
patiesa, jo brīnumu radot.