Sniegpārsliņas krīt, un tām tas neapnīk.

autors: exizeaar [dzejoļi]

Krīt sniegpārsliņas rožaini mirdzot
Izgreznotās pilsētas naksnīgajās gaismās
Uz kanāla tiltiņa malām kā kristāla stīgas
Visās varavīksnes krāsās lāstekas laistās
Un kaut kur iekšā dziļi iekņudas laimes fluīdu zvaniņu šķinda
No prieka un svētku mirdzuma dzirksteļošanas bezgalīgas
Un Tava sniegā pie manām kājām nokritušā mūsu laimīgās satikšanās cimda...

Zvaniņš skan, zvaniņš skan,
Ir līksmes uguntiņas acīs Tev un man!

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2010-12-21 09:28
Es arī esmu to pašu novērojis.
beatriche__	2010-12-21 10:30
:))..mīļo dzejniek, šo dzejolīti šogad norunāšu pie eglītes!:)
laukroze	2010-12-21 16:10
patika, jauks un cerīgs..;)
Naktsvijole_es	2010-12-21 18:22
Kā pasakā..:)
klusaisMiileetaajs	2010-12-21 18:40
Eh, kur mana jaunība..!
ahma	2010-12-21 20:12
Un Tavā sniegā....kā manu priekš paša dzejnieka zīmīgas rindas. :)))
assortina	2010-12-21 21:12
Šovakar tieši tā krita sniegs! :)Tikai es nemācēju to tā pateikt!!
Jugita50	2010-12-21 21:34
Tās uguntiņas mums visiem acīs
Burve77	2010-12-22 00:32
šis man ļoti patika!
hefny	2010-12-22 00:59
Jauka ainiņa.
lauvene4	2010-12-22 01:40
un ir tik viegli smaidi un dzirkstošie smiekli
ernestine	2010-12-22 16:48
Ir dzīvē viss jau apčamdīts un redzēts.
rose_from_future	2010-12-23 13:46
sniegpārslotas rindiņas trešā, no beigām- īpaši!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!