oda miilestiibai, ar jauniibas naivuma garshu
no visaam dziesmaam
vieniigaa buus taa
kuru man daavinaaji
no visiem vaardiem
miiljaakie man tie
kad sapnii maldiijies
tu mani sauc
no rozeem daavaatajaam
skaistaakaa vienmeer
ziedees pie mana loga
kam manim skaistums shis
ja daliit to ar tevi
nebuutu man ljauts...
/vulpes albus 19/12/10/
| Viedokļi par dzejoli |
| klusaisMiileetaajs |
2010-12-20 08:42 |
| Tā jau ir, nāfik! :( |
| Plaanpraatinjsh |
2010-12-20 11:04 |
| Skumīgi palika. |
| ahma |
2010-12-20 13:52 |
| Jebkurš skaists atmiņas mirklis ir saglabājams,tie padara mūsu dzīvi krāsaināku. |
| Naktsvijole_es |
2010-12-20 15:18 |
| Jaunības naivumā ir sava burvība..:) |
| ZARNU_MAISS |
2010-12-20 15:34 |
| Pozitīvās enerģijas apgarots dzejolis. |
| lapsu_aacis |
2010-12-20 15:37 |
| ZM ,kas arj tevi?! |
| straume22 |
2010-12-20 18:30 |
| Ja jau zied pie Tava loga, kāpēc jāpieņem grieztās??? |
| tavssargs |
2010-12-20 19:47 |
| Armijā par tādiem niekiem nevajag domāt. |
| lapsu_aacis |
2010-12-20 19:59 |
| straumaacij,a es i nepiejemu neko,kas naU staadaams :PPP |
| assortina |
2010-12-20 20:37 |
| Ļoti romantisks! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!