Svešzemē

Aust jauns rīts, gaismas vīd, pilsēta mostas,
Acis miegā slīd, augums gultā stostas,
Gribu vēl brīdi nepamest miera ostu.
Pilsēta jaunu dienu sāk dzīvot,
Pametu dzīvokli, izeju laukā, dvaša elpā.
Cilvēki steidzas, auto svītas traucas.
Iekāpju sabiedriskajā, ieslēdzu mūziku,
Domāju, pēc kā diez šeit es dzenos?
Satieku šefu, viņš jautā – How are You?
Nekas man nenāk prātā, atliek tik – I`m fine!
Pie sevis klusām-manas acis vēl gail, tā kā
Daru, ko varu ar visu savu sparu,
Kamēr nezaudēju savu svabado garu.
Esmu latvietis ne savā zemē,
Bet vienmēr eju paceltu galvu.

Darba rutīnā pagājusi mana diena,
Atgriežos mājās, savās četrās sienās.
Garīgais uz nulles, jo darbā kā peklē.
Ieeju draugos, re kāds mani meklē!
O, Janka, ar ko mācījos vienā klasē,
Bet tagad arī svešzemēs drasē.
Jautā- kā klājas, ko dari, cik pelni?
Atbildu – daru ko varu ar visu sparu,
Kamēr vēl neesmu izlaidis garu.
Atvaino ši diena man bija par garu.
Malkoju tēju un atkal sāku domāt,
Pēc kā diez es šeit tā dzenos?
Pēc naudas? Tā izkūst jebkurās rokās!
Pēc kā diez tad, kāds pateikt var?
Un lūk atbilde – telefonā sms.
Smaids man tāds, kā tūlīt bildēs,
Jo rakstīts-paldies, ka ar mani esi...