Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ziemas sapnis

Ap pusnakti laiks
Jau tavas pēdas sniegā dzēš,
Bet tu jau guli
Aiz sevis atstājot ēnas.
Bet es savas domas tavā virzienā sūtu,
Pa mākoņu pastu, lai nekavē laiku.
Ik mirklis, pavadīts starp sapņiem taviem,
Kā puse mirkļa, esot blakus tev.
Es ceru tavos sapņos jaukties,
Griezt pasauli tev otrādi.
Lai nezini, kur ej, kur biji.
Tik to, ka esi te, kur snieg.
Tavu silto smaidu gaidu,
Draisku liesmu deju vaigos.
Piemiedz aci, garām ejot,
Dod mīlestībai iespēju, kaut vai vienu.

2010
Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2010-12-18 01:08 
tas paC ,kas patriotam- samociiti un bez dveeseles.
ubagojossh dzejs, es
teiktu...

kur kaisle? kur miilestiiba? ku ticamiiba juutaam, to lasot?!
 wip4  2010-12-18 07:51 
...patika par mākoņu pastu.Diezgan cerīgi, bet jāpiestrādā.
 straume22  2010-12-18 08:15 
Tak pēdas viņa atstāj , vai ēnas?:))
 smaidamirklis  2010-12-18 08:40 
Dzejolis interesants, cerīgs!
 klusaisMiileetaajs  2010-12-18 09:10 
Vai tad aizmigusi, kā saka, autopilotā no tevis šī pa tumsu aizgāja, vai vienkārši
somnambulisms traucē mīlai? :)))
 laukroze  2010-12-18 10:37 
sapņi un sapnīši..:)
 tavssargs  2010-12-18 18:21 
Spiegu spēles.
 assortina  2010-12-18 18:47 
Izklausās pēc suģestijas - ja lasa vairākas reizes!Kaut kas tajā ir! :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?