Stāsts

Mans uzticamais pastnieks jūra,
Man šorīt iešūpoja tavu vēstuli,
Tieši plaukstā,
Neprasot parakstu par saņemšanu,
Es vēstuli nelasīju,
Es klausījos gliemežnīcā sprostotā vējā,
Tu dziedāji par izlaistiem matiem,
Par rudeni, kad satikāmies nejauši,
Par priežu asarām,
Kas rādīja mums ceļu uz aizmiršanos,
Par mēness rotaļām egļu galotnēs,
Kad tu nobijusies satvēri manu roku,
Par madarām, kur kaili vārtījāmies ziedputekšņos,
Par meža zemeņu krellēm,
Saspraustām smilgu virtenēs,
Par tavām asarām, kas palīdz aizskalot mani,
Par taviem dzidrajiem smiekliem,
Kad caur mākoņiem ieraugi Sauli.
Es ilgi klausījos un vakaros aizvien vēl klausos,
Tavā elpā ko līdzi sev nes vējš.