Tērces čuksti

Zem ledus tecēja tērce
Un klusu čukstēja:
Ak ziema, ak ziema, ak ziema
Tā kaklu man aizžņaudza.

Nav spēka, nav skaņas, nav jaudas
Pa dzīvi kā dziesmai skriet.
Es cīnos, es salstu, es teku
Vai saule, vai mēness, vai riets.

Nāc atbrīvot manu ceļu
No zariem un akmeņiem.
Ak ziema, ak ziema, ak ziema
Ko dari tu strautiņiem.

Mēs mazi, mēs maigi, mēs klusi
Bet mūsos mīt pasaules spīts.
Mēs raudam, cīnāmies, esam
Gan pienāks uzvaras rīts.