Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Reiz lasīju es pasaku...
Reiz lasīju es garu pasaku,
Par raganām, milžiem un troļļiem, Tur teikts bij, ka jārok dziļu aku, Lai tiktu pie marmora oļiem. Tad no tiem oļiem bija jācel pils, Trīspadsmit stāvus augstu, Un katrā stāvā bij lodziņi trīs, Tik pēdējā viens - šaurs kā plauksta. Kad pils bija uzcelta drīz, Un klāja to dakstiņu jumts, Par godu tam pavāri vārīja ķīseli, Un kūla, lai paliek tas tums. Kas ķīseli ēda- nav zināms, Jo bija arī garda torte tur, Tik otrā dienā karalim bij manāms, Ka vēders viņam slikti tur. Bet pasaka bij ne par to, Un tai bija labas beigas, Kā princis princesīti nobučo, Un abi pili pamet steigā...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|