Melnais ārprāts

Melna skaudība lien,tā palien zem ādas
Melnā skaudība kož kā Melnā āfrikas mamba.
Melnā skaudība kamolā vijas un iekož nabā,
Tā drudžaini lokās un raustās kā dejojot sambu.

Viss pasaulē pēkšņi kļūst melns.
Tik melns, ka ogles šķiet baltas.
Viss baltais pasaulē sabirzt pelnos
Pat velni soļo, tik bāli kā eņģeļi staltie.

Tad atlido Melnais ārprāts uz slotas
Ar salauztu vijoles loku muguru kasot.
Tam sarkani zilzaļas acis un protēze rokā,
Tu mani sauci, draudziņ? suņa balsī tas prasa.

Melnā skaudība dzemdēja mani no pasaules duļķēm:
Par krustmāti tenkas pie šūpuļa aicinātas tika.
Visapkārt dejoja āksti, debīlie, muļķi..
Tā rasdos ES- ārprāts,melns, netīrs un pliks.