Šahs un mats.

Ir skaista jūlija nakts
Viļņi jūrmalā klusē
Spēli, ko par šahu sauc
Tu ar mani spēlē

Es tev esmu kā saule
Spēles baltais karalis
Kuram visu jautāsi
Kurš tev visu sacīs

Bet tu - man visa pasaule
Kā dāma tumši melnā
Likstas, bēdas paslēpsi
Skaistā smaida ēnā

Uz smilšu spēles laukuma
Ar dzintargraudu figūrām
Mēs gājienu pa gājienam
Ar dzīvi šahu spēlējam

Bet kā jau katrā spēlē
Arī šeit ir noteikumi
Mums spēlēt mazliet jāpasteidzas
Jo rītausmā šī spēle beidzas

Ar pamatotām bailēm sirdī
Šo gājienu es izdaru
Šahs! Es skaļi iesaucos
Un uzvaru sev piesaku

Bet tu vien brīdi padomā
Nemaz tik viegli nepadodies
No figūras, ko kaujā sūtu
Man diemžēl nākas atvadīties

Šahs!
Un atkal tas pats
Nav lemts man dzīvei pavēlēt
Un tevi šahā uzvarēt

Un nakts nav bezgala gara
Un rīts nav bezgala tālu
Par spēles uzvarētāju
Kļūst pasaules kretīnisms

Ir skaists jūlija rīts
Viļņi jūrmalā šalc
Bet rezultāts atkal tas pats
Ir iestājies šahs un mats