Es atrauju roku...

autors: dailux [dzejoļi]

Es ieskatos tavās acīs
Un redzu maigumu
Redzu kā tu skaties uz mani
Man gribas pieskarties tavai sejai
Bet nezinu, kas mani attur
Es atrauju roku
Un noskatos kā tu attālinies
Tā vien šķiet, ka es neko nevaru darīt
Bet tomēr es noskatos un nedaru nekko
Bet tu ar katru sekundi
Attālinies ar vien tālāk un tālāk
Laiks skrien bet es palieku
Palieku tajā pašā vietā kur sāku
Man tā vien gribētos doties tev līdzi
Bet nespēju
Nezinu, kas mani tur gaida

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
assortina	2010-12-11 22:50
Varbūt tas bij sapnis?! :)
Kurshininks	2010-12-11 23:57
...labaak paliec uz vietas....pagaidi ( KAD TEV BUUS 18),..man liekas ,ka Tavs teetis un mamma mani atbalstiis...nedusmo!
Plaanpraatinjsh	2010-12-12 09:03
Neticu,ka nezini,kas Tevi sagaida.
klusaisMiileetaajs	2010-12-12 09:24
Pati tu vari viņu aiztikt, kur un kā vien iedomājies, un viņam tas patiks, sevi gan neļauj apgramstīt, kamēr nesola precēt! Bet vispār labāk vadies pēc Kurshinika norādījumiem! :))
tavssargs	2010-12-12 11:33
Tā ir visiem, kuri dezertē no armijas!
bariss	2010-12-12 13:22
Labāk bez rokām...
Plaanpraatinjsh	2010-12-12 13:45
Nesaprotu,kāpēc to roku norāvi?! Briesmīgi tomēr!
straume22	2010-12-13 08:00
"Es atrauju roku Un noskatos kā tu attālinies" pēc šitāda akta,es arī mestos prom...:(
ZARNU_MAISS	2010-12-13 16:40
Roka no ķermeņa nav jānorauj,bet negatīvās enerģijas gan.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!