Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Mans ceļš (maniem bērniem)

Šajā ceļā,ko katram
Mums liktens ir devis,
Pa posmiem salikts
Mans mūžs.
Reizēm,kad ceļš veda
Kalnā
Un saule svelmaini dega,
Likās-
Netikt man tālāk...
Kāds sūtija veldzi
Un tālāk sauca.
Pa akmeņu šķēmbām
Basām kājām kad gāju,
Asaras ar putekļiem jaucu,
Manas meitas un dēli
Kā aleja skaista
Stāvēja sardzē
Un spēku deva.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2010-12-09 13:50 
Bērni - dzīves ziedi!
 klusaisMiileetaajs  2010-12-09 14:12 
Bet man ir pamatotas šaubas par to, ka kāda no oho smukajām dzejniecēm gribētu, lai
es palīdzētu viņai uzziedēt. :)))
 Plaanpraatinjsh  2010-12-09 15:23 
Skaisti rakstīts. Varu par saderēt,ka klM te ieradīsies vēlreiz,jo aiz sajūsmas jau
divas reizes komentējis - būs arī trešā reize.
 klusaisMiileetaajs  2010-12-09 17:14 
Ha! :)))
 assortina  2010-12-09 18:45 
Skaists veltījums bērniem!
 Naktsvijole_es  2010-12-09 22:10 
Skaista aleja-Dieva dāvana..:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?