Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem:
Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!
|
Rekviēms par tiem...
Tik lēni tā kā ēnas krīt..
Tu dodies prom pa klusu taku Un nenāksi te rīt vai aizparīt. Tik lēni, mokoši kā asra rit Tu nedzirdami gaisi krēslas pusē. Leks saule spoža, bet nebūs tevīm rīts Tik domu ēnas koku zaros Ar lapām žuvušām uz saknēm krīt. Un mēmas asaras žņaugs dzīvo sirdis Tas bija toreiz- nu gadsimts otrā pusē: Bet ēnas nevaid, tik lapas čab Un tavas acis ciet un lūpas klusē. Zem akmens bluķa, apakš zemes Tu mani dzirdi? Teic - kāpēc klusē?
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|