Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Gribas

Gribas kā gliemezim ielīst savā čaulā
un nerādīties nemaz laukā.
Gribas kā jāņtārpiņam pazust rasas pilnā pļavā
un pastāvēt klusiņām ceļa malā.
Gribas kā sliekai zem zemes zust,
jo tai tikai manu sāpi just.
Gribas kā kurmim, doties pa alām,
neziņā doties uz daudz pasaules malām.
Gribas kā strausam iekš smiltīm līst,
un aizmukt no patiesības.
Gribas, jā gribas lai viss ir kā senāk.
Lai skarbā patiesība man prātā vairs nenāk!
Viedokļi par dzejoli
 wip4  2010-12-03 18:59 
Gribēt nav kaitīgi...
 Plaanpraatinjsh  2010-12-03 19:55 
Vai nu tāda vien tā gribēšana?Neticu!
 Naktsvijole_es  2010-12-03 21:07 
Gan jau dzīve Tevi vienalga izvilks aiz ausīm laukā un liks paskatīties tai acīs..;)
 klusaisMiileetaajs  2010-12-03 22:32 
Piekrītu Naktsvijolei.
 lapsu_aacis  2010-12-04 02:06 
mazliet infantili. baigi sit cauri valodas nabadziiba.

kas atnesas (C) riks, uz
strausiem, jameejie nebaa$ galvu zemee, lai sleeptos, jameejie riktee savuz
uztveereejus uzj rezonansi unj cheko cik taalu kurjsh troksnja radiitaajs atronas.
 ahma  2010-12-09 14:16 
Noskaņas mainās...:))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?