Ziemā

No gaismām paslēpāmies,
paslēpāmies tavā kapucē,
no citiem vairījāmies,
sniegā aizmirsāmies,
mēs skūpstījāmies ,noslēpušies tavā kapucē,
kā naivi padsmitnieki, kā cīruļi pirms sniegputeņa,
tavas asaras ir sāpju lāstekas,
mani sapņi-veļu mātes villaines,
tu nesmaidi, un tad es smaidīt nevaru,
tu aizslido, es nosalušās rokas stumju kabatās,
es aizlidoju, tu melnās cirtas noslēp kapucē,
ir mūsu skūpsti pārvērtuši dzīvi krāsmatās.